Veczemju klinšu ekspozīcija ir garš gājiens. Kā muzejā, kur visu apmeklētāju skatieni pavērsti uz sienu, meklējot skaistas lietas. Krāsas, formas, sižetus. Varbūt vienīgi te skatītāji ir frivolāki savā uzvedībā un apģērbā. Un visi fotografē. Ko fotografē? Jā, smilšakmens klinšu sienas ierosina katrā no mums mākslinieku. Tā ir kā tāda mākslas skola, kā iedvesmojoša izstāde. Jūras skaņu tuvums ar savu ritmisko skaņas pulsu mūs ieved tādā kā hipnotiskā stāvoklī un mēs te ieraugam vēl vairāk. Jā, te ir visi Latvijas dabas reljefa skaistumi vienuviet. Te ir klintis, te ir alas, te ir akmeņi, te ir pat ūdenskritums un leģendārie jūras saulrieti. Nu viss vienuviet. Var atšķirties vienīgi tas, cik daudz te ieraugām. Varbūt fotoaparāts ir tieši tas, kas mums palīdz mobilizēties neparastu un skaistu vietu meklējumos? Vieta, kur fotografēt saulrietā. Veczemju klintis ir dažādu krāsu smilšakmens atsegumi Vidzemes akmeņainās jūrmalas krastā. Ideāli piemērota vieta fotografēšanai, dēļ savas īpatnējās un neparastās krasta ainavas. Papildus klintīm šeit var veidot arī interesantas garās ekspozīcijas ar jūras viļņu apskalotajiem laukakmeņu sakopojumiem jūrā. Un te varam iegūt gan bezpersoniskas kartiņas ar uzrakstu “es biju šeit,” gan izcilas dabas gleznas. Estētika un krāsu atlase, šim dabas māksliniekam gan būs līdzīga. Varbūt te varam atrast pirmsākumus legendām par pelēcinātiem vai okerīgajiem latviešiem. Nu jā, okeris, smilškrāsa tiešām ir dominējošais krāsu laukums. Un tomēr te ir ko izbaudīt.